Dakaras rallijs

Dakaras rallija sacīkstes agrāk tika dēvētas par Rallijs “Parīze – Dakāra” ir visiem zināms kā bezceļu rallijs. Pati ideja par šāda rallija izveidošanu radās Francijas motobraucējam Tjerī Sabīnam (Thierry Sabiene), kurš 1977 кредит онлайн. gadā piedaloties rallijā Abidžana (Kortdivuāra) – Nica (Francija) apmaldījās plašajā Sahāras tuksnesī. Viņš tika izglābts divas dienas pēc pazušanas brīža, visu laiku pavadot bez dzēriena un ēdiena, kas bija ļoti grūti karstajos laikapstākļos. Atguvies no karstā nāvējošā piedzīvojuma, viņš nolēma izveidot bezceļu ralliju, kura maršruts būs no Parīzes līdz Dakarai. Oficiāli pēc diviem gadiem, kad Tjerī apmaldījās tuksnesī, tika dots starts viņa organizētajam rallijam. Šis rallijs guva neticami lielu dalībnieku kvalifikācijas skaitu, kas bija 167 komandas. No 1979. gada līdz pat 2008. gadam sacensības notika nemainīgi katru gadu. 2008. gadā, drošības apsvērumu dēļ, rallijs tika atcelts, un jau nākošgad tas atkal deva zaļo gaismu, bet starts šoreiz jau bija Argentīnā, Buenosairesā. Rallijs, kas bija paredzēts 2008. gadā tika atcelts gandrīz starta dienā, jo to apdraudēja teroristu grupa Al Qaeda. Paaugstinātā terorisma draudu dēļ, neviens rallijs vairs nenotiek iepriekšējā norises vietā, bet gan Dienvidamerikā.

Rallijs ir domāts īpaši ekstrēmiem un izturīgiem cilvēkiem, jo braukšanas apstākļi ir daudz skarbāki kā citos rallijos. Šeit nevar piedalīties tradicionāls automobilis, jo tas nav paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos. Tiek veidotas speciāls mašīnas, kas ir paredzētas braukšanai pa bezceļiem – smilšu grēdām, dubļiem, slideniem ceļiem, akmeņainiem un visādas citādas sarežģītības pakāpes ceļa posmiem. Pirmais autoražotājs, kas izstrādāja automobili, paredzētu Dakaras rallija veikšanai, bija Peugeot. Komanda sastāv no pilota un stūrmaņa, kas regulē brauciena maršrutu, skatoties navigācijas sistēmā un kartēs. Šobrīd mašīnas ir aprīkotas ar navigācijas sistēmām, un, protams, pārtikas krājumiem. Mašīnu pilotiem ir perfekti jāorientējas apkārtēja vidē, lai nenotiktu tāpat kā rallija organizatoram Sahāras tuksnesī. Plašu mediju uzmanību pievērsa 1982. gadā notiekošais rallija posms, jo tajā uz 6 dienām bija pazudusi komanda, kuras pilots bija Lielbritānijas premjerministres dēls Marks Tečers. Rallija vēstures laikā ir bijušas daudzas automobiļu pazušanas, dažas pat ar letālām sekām. Pats rallija organizators Tjerī 1986. cieta helikoptera avārijā, Dakaras rallija laikā кредити за хора с лоша кредитна история . Smilšu vētras dēļ, neievērojot drošības noteikumus, lidaparāts tika notriekts un komanda no gūtajām traumām nomira.

Pārbaudīt savus spēkus tiek aicināti četru kategoriju braucēji: ar motocikliem, kvadracikliem, vieglajām automašīnām un kravas automašīnām, kuru svars ir virs 3500 kilogramiem. Katru gadu rallijs ir palicis arvien pieprasītāks un sevi grib pārbaudīt daudz rūdīti autobraucēji. Dalībnieku sarakstā ir gan profesionāli braucēji, gan amatieri, kas vēlas sacensties ar rūdītiem braucējiem. Automašīnu ražotāji izvēlas savu sacīkšu braucēju, un sponsorē viņam braucienu, tādējādi popularizējot savas jaunās mašīnas. Dakaras rallija gaitām seko līdzi visā pasaulē, tāpēc netiek palaista garām neviena jaunā inovācija no ražotāju puses.

Pēdējos gados ir ieviesti jauninājumi Dakaras rallija posmā – piedāvājot divu dienu maršrutus, kas ir maratona posmi tiem braucējiem, kas vēl gatavojas stāties pie starta līnijas lielajam rallijam. Šādi posmi ir paredzēti motociklu un kvadraciklu braucējiem. Divas dienas braucēji pavada tādā pašā bezceļu posmā, kā lielajā rallijā, pavadot naktis zem klajas debess. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tie nedrīkst vērsties nekur papildus pēc tehniskās palīdzības. Ja rodas tehniskas problēmas ir vai nu pašiem jāsaved braucamrīks kārtībā, vai jāpārtrauc sacensības.