Enduro sacensības

Enduro ir sporta veids, kurā sacensību dalībnieks ar motociklu (nereti arī ar kvadraciklu) brauc maršrutu, kas ir pārsvarā pa bezceļa segumu. Tās var būt pļavas, lauki, meža ceļi un cits segums. Sportisti seko norādītajām zīmēm, ik pa laikam nonākot kontrolpunktos. Enduro popularitāte ir atšķirīga kontinentālā, valsts un reģiona līmenī. Daudzas sacensības laika gaitā ir zaudējušas enduro statusu, un tiek piedēvētas kā rallija sacīkstes.

Enduro sacensības notiek jau vairāk kā 100 gadus. Pirmās datētās ziņas par enduro sacensībām ir 1913. gadā ar rīkotājvalsti Lielbritāniju. Šīm sacensībām ir sena vēsture, un, lai arī nav populārākais sporta veids. Sacensību princips 100 gadu laikā nav mainījies, tikai ieviesti jauninājumi tehniskajos jautājumos. Sākot ar 1990. gadu, enduro sportisti katru gadu gatavojas pasaules un Eiropas čempionātiem, kas notiek 2 dienas.

Lielākie notikumi enduro sportistu kalendārā ir Pasaules enduro čempionāts (WEC – World Enduro Championship) un Starptautiskās sešu dienu enduro sacensības (ISDE – International Six Days Enduro), kā arī vairāku valstu čempionāti.

Starptautiskās sešu dienu enduro sacensības ir senākās bezceļu sacensības, kuras veidojusi Internacionālā motosporta federācija. Pirmās šādas sacensības notika 1913. gadā Anglijā. Šādas sacensības notika katru gadu, izņemot pārtraukumu Pirmā un Otrā pasaules kara laikā. Praktiski visa distance bija izveidota bezceļu segumā. Distances garums nav mazāks par 1200 kilometriem. Šobrīd sacensībās piedalās līdz pat 500 braucējiem, kas pulcē arī tūkstošus skatītāju. Sporta simtgadē, kas bija 2013. gadā dalībnieku skaits starptautiskajā čempionātam bija pieteikušies 820 sportisti, no kuriem 600 ņēma dalību. Sportisti pārstāvēja 35 pasaules valstis.

Pasaules enduro čempionāts tika atvērts 1990. gadā, aizstājot līdz šim zināmo Eiropas enduro čempionātu. Tas sastāv no 8 līdz 9 Grand Prix sacensībām visā pasaulē. Katrs Grand Prix posms ir divas dienas. Posmi ir sadalīti pa dažādām pasaules valstīm, piemēram, 2007. gadā sacensības notika Eiropā, Amerikā un Kanādā, bet 2008. gadā visi posmi bija Eiropā. Katrā dienā ir ietverts motociklista spējas pārvarēt dažādas sarežģītības ceļus, kā arī ārkārtas pārbaude un enduro tests. Sacensības ir iedalītas dažādās vērtējuma kategorijās, kā juniori, sieviešu klase, profesionālā klase.

Pasaules labākie enduro sportisti:

  • Mika Ahola (pieckārtējs pasaules čempions)
  • Samuli Aro (pieckārtējs pasaules čempions)
  • Fabrizio Meoni (Dakāras rallija zelta medaļas ieguvējs)
  • Anders Eriksson (septiņkārtējs pasaules čempions)
  • Juha Salminem ( divpadsmitkārtējs pasaules čempions)
  • Kari Tiainen (septinkārtējs pasaules čempions)

Ņemot vērā, ka šādas sacensības notiek vairākas dienas, motocikliem ir jābūt nodrošinātiem ar degvielu un sportistiem jāuztur tehniski labā stāvoklī savs braucamrīks. Sacensību laikā neviens nedrīkst palīdzēt braucējam (izņemot medicīnisku palīdzību nelaimes gadījumā). Dalībniekam ir jādod ziņa savai komandai par kādu mehānisku bojājumu, un mehāniķis ar nolikt nepieciešamos instrumentus trases kontrolpunktā. Palīdzību var sniegt tikai mutiskā veidā, stāstot, kas jāuzlabo. Dalībnieks sacensību laikā drīkst uzlabot mazas tehniskas problēmas, bet, ja nepieciešami lieli remonta darbi, kā riepu maiņa, rāmja maiņa, motora maiņa, izpūtēja maiņa un numura zīmes maiņa – sacensības ir jāpārtrauc.

Motociklu olimpiskajās spēlēs, kurās tiek iekļautas arī enduro sacensības, labākie tiek apbalvoti ar trofejām. Tiek apbalvotas sešas labākās valstis, četras labākās juniora klases braucēju valstis, trīs labākās sieviešu klases valstis, trīs labākos enduro klubus. Individuāli katrā posmā tiek piešķirtas arī zelta, sudraba un bronzas medaļas. Medaļas tiek piešķirtas pamatojoties uz labākajiem finiša laikiem vai attiecībā pret labāko individuālo sniegumu, no iepriekšējām sacensībām.