Skijorings

Ziemas populārākās izklaides ir hokeja spēlēšana, slēpošana, slidošana un sniegavīru celšana. Bet vai esi dzirdējis par tādu sporta veidu kā skijorings? Tas ir ziemas sporta veids, kur personai kājās ir slēpes un tā tiek vilkta aiz motocikla vai ar suņa un zirga palīdzību. Sportošana notiek sniegā izveidotās trasēs vai uz ledus.

Lai gan daudzi latvieši nebūs dzirdējuši par šo sporta veidu, taču tas ir viens no nacionālajiem sporta veidiem. Ar to nodarbojas gan juniori, gan pieaugušie, visāda vecuma grupās. Skijorings tiek pieskaitīts pie motosporta veidiem, tāpēc daudzas sacīkstes rīko tieši Latvijas motosporta federācija (LaMSF). Skijoringa sacensībās dalībnieki brauc apļveida distanci, kas ir izveidota uz līdzenas sauszemes, ko klāj sniegs, vai uz aizsaluša ezera.

Vēsture

Pirmo reizi Latvijā skijoringa sacensības notika Uzvaras laukuma izveidotajā trasē, kurā piedalījās 14 Latvijā pazīstami sportisti. Sacensības, pateicoties motokluba “Bieriņi” uzņemtajai iniciatīvai, notika 1963. gada 15. decembrī. Nākošās sacensības pulcēja arvien vairāk dalībniekus no visas Latvijas uz Jelgavas, Siguldas un Mālpils ziemas trasēm. Skijoringa dalībnieki veidoja pāri – viens, kas brauca ar motociklu, otrs aiz viņa turējās pie striķa. Abiem komandas dalībniekiem jābūt profesionālā līmenī. 1966. gadā visi profesionālie motobraucēji un dalībnieki uz slēpēm tika apvienoti Tautas klasē skijoringa sporta veidā. Katras nākamās sacensības notiek ar lielāku profesionalitāti un 1970. gadā jau tiek rīkotas Republikas līmeņa sacensības, kurās sacenšas Latvijas spēcīgākās komandas. Zīmīgs datums skijoringa vēsturē ir 1974. gada februāris, kad šis sporta veids tiek oficiāli ierakstīts kā viens no Latvijas nacionālajiem sporta veidiem. Strauji pieaugot dalībnieku skaitam, 1974. gadā uz skijoringa sacensībām ierodas jau 200 dalībnieki. Jau 80. gadu sākumā sacensībās pulcējas vairāk kā tūkstoš skijorgistu. Pirmās starptautiskās sacensības notiek 1985. gada februārī Čehslovākijā. Starptautisko sacensību organizatori ir apvienība MOTOKOV, kas popularizē tieši JAWA motociklus.

Šobrīd

Šobrīd sacensības notiek jau vairākās kārtās, jo lielo dalībnieku skaita dēļ, nepieciešams veikt pusfināla braucienus. Sacensību norises vietas katru gadu mainās, ņemot vērā laikapstākļus – ja ledus kārta vēl nav pietiekoši drošā biezumā, tad sacensības var rīkot līdzenā pļavā. Nepieciešamības gadījumā trase var tikt appūsta ar mākslīgo sniegu.

Katru gadu tiek noteikti skijorga čempioni, kuri ieguvuši lielāko punktu kopsummu visās sezonas sacensībās.

Čempionāti, kur savus spēkus var pierādīt visi skijorgisti:

  • Latvijas čempionāts
  • Latvijas Skijoringa kauss
  • Skijoringa sprints
  • Latvijas Skijoringa Asociācijas čempionāts
  • un daudzi citi amatieru pasākumi

Noteikumi

Dalībnieks piedalās trasē tik ilgi, kamēr ir pieturējies pie virves. Virves maksimālais garums var būt 6 metri, bet minimālais attālums nevar būt tuvāks par 4 metriem. Virves galā nedrīkst būt izveidota cilpa, tādējādi padarot grūtāku sportista turēšanos pie tās. Kad zūd saķere ar virvi un motociklu, braucējs gaida, līdz dalībnieks atkal pievienosies komandai. Tā tiek zaudēts svarīgais laiks un vieta kopvērtējumā. Dalībnieku nedrīkst stumt, vilkt, vai sniegt jebkādu citu palīdzību (izņemot medicīnisko palīdzību) citi, kas atrodas ārpus trases. Brauciena laikā ekipāža drīkst saņemt palīdzību no komandas mehāniķiem, speciālos apkopes punktos. Mehāniķis var novērst tehniskus bojājumus, apmainīt rezerves daļas, ja tas nepieciešams. Pēc vajadzības, motociklam var veikt degvielas un eļļas uzpildi, taču labāk to ir nodrošināt jau pirms starta. Brauciena laikā ekipāža nedrīkst nodarīt vides kaitējumus, nedrīkst piesārņot vidi, nedrīkst atrasties organizatoru aizliegtajās zonās.